vadipats.lv

Kad mikrouzņēmējdarbība ir darba attiecības

Diemžēl, bieži vien saskaramies ar situācijām, kad uzņēmumi pārāk aizraujas ar nodokļu optimizāciju līdz galam neiedziļinoties un neievērojot dažādus ierobežojumus, kas liedz veikt iecerēto optimizāciju.

 

Šoreiz izskatīsim situāciju, kad uzņēmums optimizācijas nolūkā mudina vai piespriež darbinieku reģistrēt mikrouzņēmējdarbību (piemēram pašnodarbinātību). Ir pat sastapti dažādi piemēri un semināru sludinājumi, kas neapdomīgākos uzņēmējus pamudina pieņemt sasteigtus lēmumus (piemērs no kāda semināra „Ja Jūsu darbinieka alga ir Ls 500,00 – Jūs tērējat Ls 620,00 (Ls 500,00 + 24,09% VSOIE) – darbinieks saņem Ls 337,00 (bez nodokļa atvieglojumiem). Darbinieks reģistrē mikrouzņēmumu – Jūs tērējat Ls 500,00 – bijušais darbinieks saņem Ls 445,00 (tikai viens nodoklis 9% no apgrozījuma un saņem arī sociālās garantijas!)”).

Jāatceras, ka nodokļu optimizācija ir pilnvērtīga tikai tad, ja tā ir pilnībā likumīga un neietver draudus saņemt sodus vai uzrēķinus par nelikumīgu nodarbinātību. Tāpēc pirms veikt iecerēto optimizāciju un darba attiecības pārveidot par līgumattiecībām ar mikrouzņēmumu, nepieciešams izvērtēt vai jaunais plānotais sadarbības statuss neietver kaut vienu no likuma  „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pantā 2.2 daļā minētajām pazīmēm:

1.    Mikrouzņēmēja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus - tas nozīmē, ka darba devējs ir vienīgais naudas ienākumu avots;
2.    Finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā – īstu līgumattiecību gadījumā vienmēr pastāv atbildība par darbības vai bezdarbība riskiem;
3.    Mikrouzņēmēja  integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus (tai skaitā noteikta darba laika noteikšana) un citas līdzīgas pazīmes, piemēram noteikta darba vieta, utt.
4.    Mikrouzņēmēja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
5.    Mikrouzņēmēja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, mikrouzņēmējam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
6.    Mikrouzņēmējam nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti uzdevumu izpildei), piemēram, darbā tiek lietots tikai viens un konkrēts darba devēja dators.

Konstatējot kaut vienu no pazīmēm, kas uzskaitītas augstāk, jebkāda veida sadarbība (līgumattiecības) tiks uzskatīts par darba attiecībām, līdz ar to aprēķināmi un nomaksājami nodokļi kā darba attiecībās – ieturams IIN, un Darba ņēmēja VSAOI 9% un maksājamas darba devēja VSAOI 24.09%, plus nomaksājams sods. Turklāt šajā gadījumā nepalīdzēs pareizi noformēti līgumi, darba pieņemšanas un nodošanas akti - kam jābūt pie sadarbības.

Tāpēc pirms veikt nodokļu optimizāciju, būtu jāveic nopietna analīze par iespējām un riskiem. Piemēram uzņēmumam, kuram ir viens grāmatvedis ar savu kabinetu un noteiktu darba vietu, kas nodarbināts uzņēmumā ar pilnu slodzi, nav iespējams noformēt šīs darba attiecības un optimizēt šādi nodokļus. Šādam uzņēmumam atkarībā no darba apjoma būtu jāizvērtē iespēja pašam kļūt par mikrouzņēmumu. Taču uzņēmumam, kas grāmatvedi vai citu speciālistu algo dažas stundas dienā un nav speciāli nodalīta darba vieta, ieteicams sadarboties ar mikrouzņēmēju.

P.s. Šajā rakstā nav aprakstīta mikrouzņēmējdarbība SIA gadījumā, jo tas neatbilst portāla mērķa auditorijai, kas specificēta sadaļā SISTĒMA. SIA gadījumā likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un darba ņēmēja pazīmes nav aktuālas.

www.vadipats.lv
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
28.09.2010