vadipats.lv

Shēmām ar Mikrouzņēmumiem GALS

Kā jau gaidīts 15.12.2011 likumā par Iedzīvotāju Ienākuma nodokli veiktas izmaiņas, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas ar Mikrouzņēmumiem.

Īsumā

Veiktās izmaiņas likumā par Iedzīvotāju Ienākuma nodokli paredzētas, lai novērstu nodokļu optimizācijas gadījumus, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c.

Llikumā noteikts ierobežojums attiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem, kad, izpildoties noteiktiem kritērijiem, šādi pakalpojumi tiek pielīdzināti personāla nomai un attiecīgi personāla nomniekam tiek uzlikts pienākums vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma.

Detalizētāk

Attiecībā uz fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēji, pašnodarbinātie, individuālais komersants utt) sniegtajiem pakalpojumiem jau kopš 2007. gada spēkā ir likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) 8. panta 2.2 punkts, saskaņā ar kuru uzskata, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no 6 pazīmēm pazīmēm:

  1. Maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
  2. Finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
  3. Maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus (darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes);
  4. Maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
  5. Maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
  6. Maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks

dējādi, ja tiek konstatēts, ka uz fiziskās personas sniegto pakalpojumu var attiecināt kaut vienu no minētajām pazīmēm, tad par šādu pakalpojuma sniegšanu saņemtais ienākums atzīstams par tādu, par kuru jāmaksā algas nodoklis (un attiecīgi ari sociālie maksājumi).

No likuma par IIN 8. panta 2.2 punkta var secināt, ka šis regulējums nepārprotami ir attiecināms uz MUN maksātāju, kas ir atzīstams par fizisku personu, bet saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu par šī nodokļa maksātāju var kļūt arī SIA, tātad juridiska persona. Līdz ar to šķietami varētu rasties secinājums, ka SIA, kas sniedz līdzvērtību pakalpojumu, ir nostādīta izdevīgākā situācijā un pasargāta no šāda riska. Tādēļ tika pieņemti IIN likuma grozījumi, kas no 01.01.2012.

IIN likums tika papildināts ar 17.2 pantu - Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kas nosaka:

1. personāla nomai pielīdzina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņemšanu, ja šos pakalpojumus sniedz MUN maksātājs;

2. ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu šā panta izpratnē saprot tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai to norīkotu uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai, tās labā un vadībā. Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu šā panta izpratnē saprot arī attiecības, kuru ietvaros pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • Mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;
  • Persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;
  • Atlīdzību MUN maksātājam aprēķina atkarībā no nostrādātā darba laika;
  • Persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekĜu, darbarīku un materiālu.

3. piemērojot šo pantu attiecībā uz apliekamā ienākuma noteikšanu no algota darba, piemērojama IIN likuma 17.1 panta 3. un 4. daļa:

3.daļa: Personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz personāla iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu.

4.daļa: Ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam. Nosakot katras iznomātā personāla ietvaros piesaistītās fiziskās personas ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek uzskatīts, ka šīs fiziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības.

Avots: Z.Džules raksts "Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtais pakalpojums: pakalpojums vai darba attiecības?"

www.vadipats.lv
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
16.01.2012