vadipats.lv

Vai ir izdevīgi būt par autoru? /papildināts

Bieži vien autori, kuri rada zinātnes, literatūras vai mākslas darbu veic atklājumu, izgudrojumu, vai izstrādā rūpniecisko paraugu, darba līguma vietā var izvēlēties ar uzņēmumu slēgt autoratlīdzības līgumu. Šādā gadījumā tiek piemērota pavisam atšķirīga nodokļu maksāšanas kārtība. Turklāt autoram likums ļauj nereģistrēt savu saimniecisko darbību, bet darboties pamatojoties uz autoratlīdzības līgumu, nosakot noteiktu darba rezultātu pirms šī darba radīšanas. Autoratlīdzības izmaksa katrā gadījumā ir noformējama ar pieņemšanas un nodošanas aktu.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz īpašu nodokļu ieturēšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem. Likuma 17. panta 10.1 daļa nosaka, ka ieturot nodokli no profesionālas darbības veicējiem (autoriem) izmaksājamās atlīdzības, atskaita ar šīs atlīdzības gūšanu saistītos izdevumus. Lai vienkāršotu šo noteikumu piemērošanu, izdevumu apmēru nosaka % no ienākumiem šādā apmērā:

40 % - zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru darbu radīšana, izdošana, izpildīšana vai citāda izmantošana; mūzikas darbu radīšana un publicēšana; skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšana;
30 % - māksliniecisku grafiku un foto darbu radīšana iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un video darbu radīšana; atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšana (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados);
25 % - citu mūzikas darbu radīšana;
20 % - arhitektūras projektu radīšana; dizaina projektu radīšana;
15 % - citu neminētu darbu radīšana.

Tātad, pirms IIN ieturēšanas (26%), apliekamais ienākums tiek samazināts par attiecīgo proporciju.

Jāņem vērā, ka izdevumu proporciju piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, atklājums, izgudrojums vai rūpnieciskais paraugs, par kuru saņemta autoratlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no izdevumiem.

Ja faktiskie izdevumi pārsniedz proporcionāli aprēķinātos izdevumus, sastādot gada ienākumu deklarāciju, balstoties uz attaisnojuma dokumentiem, ir iespējams atgūt pārmaksāto nodokli.

Ja vien Autoru ienākumi nepārsniedz 180 ls mēnesī, nav pienākuma veikt VSAOI.

Gadījumus, kad autoram vienlaicīgi nav darba tiesiskās attiecības ar pasūtītāju vai kādu citu darba devēju, 180 Ls faktiski uzskatāmi par autora darbības ienākumu mēneša limitu, jo ja ienākumi ir virs šīs summas, autoram ir jāreģistrējas par pašnodarbinātu personu un brīvprātīgi jāpievienojas VSAOI veikšanai. Šādā gadījumā pēc būtības jāpārskata visa darbība, jo iespējams ienākumi būs lielāki izvēloties citu nodokļu maksāšanas kārtību kā vispārējā autoratlīdzības vai pašnodarbinātā kārtība. Apskatīsim piemērā, kad autors saņem 179 ls un divreiz lielāku summu 348 Ls, pie kuras reģistrēta pašnodarbinātība (pieņemsim, ka autors rada vispārēju autordarbu, kam piemēro 15% saistīto izdevumu limitu. Vienīgie saimnieciskās darbības izdevumi ir attiecīgi 25Ls un 50 ls).

Autoratlīdzības saņēmējiem tādējādi var būt saistošas divas ienākumu saņemšanas kārtības:

  1. Kad darba attiecības nepastāv, ienākumus gūst pašnodarbinātais. Pašnodarbinātību autors reģistrē (ja mēneša ienākumi pārsniedz 180 Ls) izvēloties piemērotāko nodokļu maksāšanas kārtību (vispārējā; fiksētā patentmaksa (piemēram fotogrāfs) vai mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtība). Šādā gadījumā autors pats rūpējās par savu faktisko ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un tiem atbilstošo nodokļu nomaksu, kā arī nepieciešamo atskaišu iesniegšanu. Ja ienākumi pārsniedz 10 000 Ls gadā, jāreģistrējas par PVN maksātāju.
  2. Kad pastāv darba attiecības ar pasūtītāju vai citu darba devēju – šādā gadījumā pastāv divas ienākumu gūšanas iespējas:
    1. Kad autors strādā pie darba devēja un atlīdzību saņem vispārējā darba ņēmēja kārtībā. Netiek izmantoti autoratlīdzības principi, proti, autors ir noslēdzis darba līgumu, un par autora darbu saņem darba algu un ar autortiesībām aizsargāts darbs tiek radīts darba līguma ietvaros. Šajā gadījumā faktiski nevar runāt par autora un pasūtītāja attiecībām klasiskā izpratnē, bet darba devēja un darba ņēmēja attiecībām. Tādējādi darba devējam no izmaksātās darba algas, kas pēc būtības var ietvert arī autora atlīdzību, ir pienākums likumā noteiktā kārtībā ieturēt un iemaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
    2. Kad pastāv darba attiecības ar pasūtītāju vai citu darba devēju, bet ar autortiesībām aizsargāts darbs tiek radīts noslēdzot autora līgumu. Šajā gadījumā būtiskākais ir izvērtēt ekonomisko būtību nevis juridisko formu un nodalīt darba attiecības no intelektuālās jaunrades. Praksē sastopas gadījumi, kad, cenšoties samazināt savas nodokļu saistības, sadala darbiniekam izmaksājamo darba algu, daļu noformējot kā autoratlīdzību (tādējādi ietaupot uz sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina). Šeit pastāv būtiski riski, ka VID noslēgto autora līgumu var pielīdzināt darba līgumam un veikt papildus sociālās apdrošināšanas iemaksu uzrēķinu, ja darba un autora līguma priekšmeti pēc būtības ir identiski vai līdzīgi. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt precīzu darba laika uzskaiti, kas neradītu aizdomas, ka ar autortiesībām aizsargātus darbs faktiski ir radīts darba tiesisko attiecību ietvaros. Ja visi potenciālie riski ir novērsti un līgumu priekšmeti ir atšķirīgi, tad par autoratlīdzību (šādos gadījumos) iedzīvotāju ienākuma nodokli autora labā maksā pasūtītājs, piemērojot augstāk aprakstīto attaisnoto izdevumu „atlaidi”. Par autoratlīdzību pasūtītājs un autors ir tiesīgs nemaksāt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Autors var brīvprātīgi izvēlēties maksāt vai nemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izvēlētas summas.

www.vadipats.lv
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
18.10.2010