vadipats.lv

Kādēļ mikouzņēmējam maksāt VSAOI?

Kad uzsākta vienkāršā mikrouzņēmējdarbība (pašnodarbinātība, IK un citi SDV) uzņēmējs ir tiesīgs izvēlēties dažādas pieejamās nodokļu maksāšanas kārtības, pat ja izvēlēta mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtība, uzņēmējs ir tiesīgs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai. To jādara obligāti (vismaz no minimālās algas), kad peļņa pārsniedz minimālo algu vai kad fiksēto nodokļu maksātājam ienākumi pārsniedz minimālo algu*3.3.  Bet kādēļ gan to darīt? Tie ir papildus izdevumi, kas samazina peļņu! Ko no tā iegūst mikrouzņēmējs?

Lai saprastu to, analizēsim sekojošus jautājumus:

  • Kas ir VSAOI?
  • Kādas ir VSAOI likmes?
  • Kāda ir Latvijas Pensiju sistēma?
  • Kā pievienoties VSAOI sistēmai?
  • VSAOI un pašnodarbinātība!
  • Kādas ir alternatīvas?

Kas ir Valsts Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Obligāto iemaksu objekts:

  • darba ņēmējiem - visi algotā darbā gūtie ienākumi;
  • pašnodarbinātajiem (arī IK un IU) - brīvi izraudzīti ienākumi;
  • personai, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, obligāto iemaksu objektu aprēķina, ņemot vērā atbilstošo obligāto iemaksu likmi un to, ka 67% no patentmaksas apmēra ir veiktās obligātās iemaksas;
  • personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam un saņem vecāku vai bērna kopšanas pabalstu- 50 lati;
  • personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi – 50 lati;
  • personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu – 50 lati;
  • personām, kuras atradušās attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, ja karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā – 50 lati;
  • personām, kuru laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais - 50 lati;
  • nestrādājošiem invalīdiem – 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
  • nestrādājošiem invalīdiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību - atlīdzība par darbspēju zaudējumu;
  • bezdarbnieka pabalsta saņēmējam - bezdarbnieka pabalsts;
  • slimības, maternitātes vai paternitātes pabalsta saņēmējiem – slimības, maternitātes vai paternitātes pabalsts.

Citiem vārdiem, katrs cilvēks var saskarties ar sociālā riska situācijām, kas var radīt gan materiālus, gan fiziskus un morālus zaudējumus. Šādi riski ir, piemēram, bezdarbs, nelaimes gadījumi darbā vai arodslimība, invaliditāte un citi.

Cilvēkiem, kas veic sociālās iemaksas, daļēju ienākumu aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus noteiktās situācijās, piemēram, saslimstot vai aizejot pensijā, garantē valsts sociālās apdrošināšanas sistēma.

Tas nozīmē, ka sociāli apdrošinātiem cilvēkiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus – pensijas, pabalstus un atlīdzības. Tos cilvēkiem izmaksā atkarībā no viņu veiktajām sociālajām iemaksām – jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs.

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai to apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociāli apdrošinātās personas:

  • vecumu (pensiju I un II līmenis);
  • bezdarbu;
  • nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību;
  • invaliditāti;
  • slimību;
  • maternitāti;
  • papildu izdevumiem sakarā ar bērna kopšanu;
  • papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.

VSAOI LIKMES

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likme atkarībā no iemaksu objekta veidojās atšķirīgi, jo to katrā gadījumā veido atšķirīgas komponentes, kas sadalās pa sociālās apdrošināšanas veidiem (norādītas likmes vispārējā gadījumā):
a)    valsts pensiju apdrošināšanai – 21,66 %; (Pensiju sistēmai);
b)    sociālajai apdrošināšanai pret bezdarbu – 3,81 %;
c)    sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arod¬slimībām – 0,29 %;
d)    invaliditātes apdrošināšanai – 3,18 %;
e)    maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,47 %;
f)    vecāku apdrošināšanai – 1,68%.

Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs 2010.gadā (% no iemaksu objekta)


Tātad skaidrs, ka pašnodarbinātie nav pakļauti bezdarba apdrošināšanai un līdz ar to viņu maksājums ir mazāks, tai pat laikā viņiem nav iespēja saņemt arī bezdarbnieku pabalstu.

Sakarā ar esošo pensionāru pensiju nodrošināšanai nepieciešamās naudas apjoma pieaugamu, kopsolī ar nespēju krīzes laikā samazināt pensijas, saadāms, ka 2011.gadā varētu pieaugt VSAOI apmērs.

Latvijas pensiju sistēma

Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ietver:

  1. līmeni - valsts obligātā nefondēto pensiju shēma;
  2. līmeni - valsts fondēto pensiju shēma;
  3. līmeni - privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Pensiju sistēmas darbības galvenais princips ir – jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka pensija būs rīt. Visu trīs līmeņu vienlaicīga pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti.

Pensiju sistēmas 1. līmenī ir iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji un viņu veiktās iemaksas šobrīd tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajiem pensionāriem. Tas ir paaudžu solidaritātes princips. Citiem vārdiem nodokļu maksātāji šodien maksā šodienas pensionāriem, jo viņi nav uzkrājuši paši savu pensiju.

Katram sociālo iemaksu veicējam ir atvērts personīgais konts, kurā tiek reģistrēta informācija (nevis uzkrāta nauda!) par veiktajām iemaksām. Šī informācija nodrošinās atbilstošas pensijas aprēķināšanu, kad cilvēks aizies pensijā.

Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu vecumā (dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi. Ja cilvēks pieder šai vecuma grupai un ir izlēmis piedalīties pensiju 2. līmenī, viņam jāadresē savs iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ar laiku 2. līmenī tiks iesaistīti visi strādājošie.

2. pensiju līmenī iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā cilvēka pensijai.

Iesaistoties pensiju 2. līmenī, papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic. Kopējais iemaksu apjoms pensijas kapitālam paliek nemainīgs, bet tas tiek pārdalīts starp pensiju sistēmas 1. līmeni un 2. līmeni. 2009.-2010.gadā 2. līmenim tiek novirzīti 2 % no ienākumiem, 2011. gadā – 4% (bet budžeta konsolidācijas nolūkos visticamāk 2%), bet no 2012. gada un turpmāk - 6%.

Pensiju sistēmas 3. līmenis ir brīvprātīgs un dod iespēju katram veidot papildu uzkrājumus savai pensijai privātajos pensiju fondos individuāli, pēc savas izvēles. Privātā pensiju fonda galvenais uzdevums ir nodrošināt uzkrāto pensiju izmaksu pensionētajiem strādājošajiem, kuri ir veikuši regulāras iemaksas pensiju fondā. Pensiju fondos uzkrātie naudas līdzekļi tiek ieguldīti galvenokārt akciju un fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgū pēc apdrošinātā izvēles.

Vecuma pensiju (I un II līmeņa) aprēķina, ņemot vērā cilvēka:

  • uzkrāto pensijas kapitālu (veiktās VSAOI) laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
  • vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996.gada līdz 1999.gadam (ieskaitot);
  • apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim;
  • laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Vecuma pensijas aprēķināšanai noteiktā formula ir šāda:

P = K/G

P ir gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija.
K ir apdrošinātā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls. To veido šī cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums.
Savukārt G ir laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Pārejas periodā (kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996.gadam) vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota šāda formula:

P = (Ks +K)/G

Šajā aprēķinā papildu tiek izmantots rādītājs Ks, kas ir pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina pēc formulas: Ks=Vi x As x 0.2
As - cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gadam (ieskaitot);
Vi - cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999.gadam
Šī pensiju aprēķina formula attiecas uz cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir līdz 1996.gadam.

Vecuma pensijas minimālie apmēri

Līdz 2011.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2010.gadā - 45 lati, invalīdiem kopš bērnības - 75 lati), kuram piemērots koeficients:

1) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem - 1,1;
2) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem - 1,3;
3) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem - 1,5;
4) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu - 1,7.

Minimālo vecuma pensiju aprēķina, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu reizinot ar noteikto koeficientu.

Kā pievienoties VSAOI sistēmai

Kā jau minēts iepriekš VSAOI jāmaksā:

  1. Kā darba ņēmējam - ar dienu, kad šī persona ieguvusi darba ņēmēja statusu. Darba ņēmējs veic iemaksas no visiem aprēķinātajiem ienākumiem atbilstoši likumā noteiktiem apmēriem. Paralēli darba ņēmējam, iemaksas veic arī šī darba ņēmēja darba devējs likumā noteiktajā apmērā. Darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts no dienas, kad iegūts darba ņēmēja statuss.
  2. Kā pašnodarbinātaisbrīvprātīgi pievienojoties valsts sociālai apdrošināšanai. Tādējādi viņš ir sociāli apdrošināts, tikai, ja faktiski ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Iemaksu maksimālais un minimālais apmērs 2010. gadā:

Laika periodā no 01.01.2009. līdz 31.12.2013. obligāto iemaksu objektam netiek noteikts maksimālais apmērs;

Minimālais apmērs pašnodarbinātajiem un brīvprātīgajām iemaksām - divpadsmit-kārtīga minimālā mēneša darba alga (2160 latu gadā (12 x 180 lati)), bet pašnodarbinātajam, kurš maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, – minimālās mēneša darba alga, kas reizināta ar koeficientu 3,3 (180*3.3=594 lati *12=7128 latu gadā)

Brīvprātīgo iemaksu objekts ir brīvprātīgi apdrošinātās personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina un veic brīvprātīgās iemaksas.

Brīvprātīgo VSAOI veikšanu reglamentē MK noteikumi Nr.967 (no 12.10.2010) „Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”.

Brīvprātīgi valsts pensiju apdrošināšanai var pievienoties persona, kura

  • ir sasniegusi 15 gadu vecumu,
  • pastāvīgi dzīvo Latvijā,
  • nav obligāti sociāli apdrošināta,
  • nesaņem valsts vecuma pensiju.

Brīvprātīgi valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšanai var pievienoties persona, kura

  • ir sasniegusi 15 gadu vecumu,
  • pastāvīgi dzīvo Latvijā,
  • ir pašnodarbinātā laulātais,
  • nav obligāti sociāli apdrošināta,
  • nav sasniegusi likumā Par valsts pensijām noteikto pensijas vecumu.

Lai brīvprātīgi (arī, ja sasniegts noteiktais minimums) pievienotos VSAOI veikšanai VSAA nodaļā jāiesniedz pieteikuma veidlapa, ko var atrast šeit.

Valsts ieņēmumu dienests pašnodarbināto svītro no nodokļu maksātāju reģistra kā obligāto iemaksu veicēju, pamatojoties uz pašnodarbinātā iesniegumu par svītrošanu no nodokļu maksātāju reģistra, ja pašnodarbinātais divus ienākuma nodokļa taksācijas periodus pirms attiecīgā iesnieguma iesniegšanas nevienā mēnesī nav guvis ienākumus, kas sasnieguši vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam. Minētā kārtība neattiecas uz gadījumiem, ja pašnodarbināto svītro no nodokļu maksātāju reģistra sakarā ar saimnieciskās darbības izbeigšanu.

VSAOI un pašnodarbinātība

KAS IR PAŠNODARBINĀTAIS - Individuālā darba veicējs, Individuālais uzņēmums, Individuālais Komersants un pašnodarbinātais likuma izpratnē tiek uzskatīti par pašnodarbinātu personu, kas veic VSAOI brīvprātīgi vai atbilstoši noteiktajam minimumam.

JA IEMAKSAS JĀVEIC, CIK IR MINIMUMS -  VSAOI jāveic vismaz no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (turpmāk “minimālā alga”), kam piemēro pašnodarbinātajam atbilstošu VSAOI likme (skatīt augstāk).

KAD JĀMAKSĀ VSAOI – VSAOI jāveic, par mēnesi, kad pašnodarbinātā IENĀKUMI (peļņa) sasniedz mēneša minimālo algu., bet pašnodarbinātajam, fiksētā nodokļa maksātājam – kad  mēneša IEŅĒMUMI sasniedz mēneša minimālā algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3. Ja pašnodarbinātā ienākumi vai ieņēmumi (fiksētā nodokļa maksātājam) sasniedz divpadsmit-kārtīgas minimālās algas apmēru vai attiecīgi divpadsmit-kārtīgas minimālās algas apmēru, kam piemērots koeficents 3.3 (fiksētā nodokļa maksātājam) obligātās iemaksas jāveic par katru mēnesi līdz kalendāra gada beigām vai līdz pašnodarbinātā statusa zaudēšanai.

KAS IR IENĀKUMI PAŠNODARBINĀTAJAM – pašnodarbinātajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ienākumus (peļņu) nosaka atbilstoši gada ienākumu deklarācijas aprēķina principam. Proti, no ieņēmumiem, kas saistīti ar saimniecisko vai lauksaimniecības darbību atskaita visus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Saimnieciskās darbības izdevumus aprēķina visām ar saimniecisko darbību izmaksām pieskaitot ar saimniecisko darbību saistītu pamatlīdzekļu nolietojumu un atņemot iepirktos, bet neiztērētos krājumus, tāpat šis izmaksas samazina citu periodu izdevumi, kas iepļauti pārskata perioda izmaksās, bet palielina citos periodos iekļautās ar pārskata periodus saistītās izmaksas.

KAD JĀREĢISTRĒJAS VID – Pašnodarbinātajam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (skatīt augstāk) tikai pēc tam, kad radies pienākums veikt VSAOI līdz nākošā mēneša desmitajam datumam. Tā ir vienreizēja darbība.

CIK BIEŽI JĀVEIC VSAOI - Pašnodarbinātais obligātās iemaksas veic reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (reizi 3 mēnešos – 15.01.;15.04.; 15.07.; 15.10)  par to pārskata ceturkšņa mēnesi, kurā atbilstoši aprakstītajam radies pienākums veikt VSAOI. Tātad tas var būt gan viens mēnesis, gan visi trīs.

KAD JĀSNIEDZ ATSKAITE – Tikai, ja tiek veikti maksājumi (tikai par to ceturksni), Pašnodarbinātajam ir arī jāiesniedz ziņojumu par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ceturksnī. Ziņojums jāiesniedz līdz obligāto iemaksu veikšanas termiņam.

KAD VAR NEVEIKT VSAOI - Pašnodarbinātais no VSAOI apmēra atskaita proporcionālu daļu par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa B, kā arī par dienām, kurās tas nav uzskatāms par obligāti sociāli apdrošināmu personu (vēl nav reģistrējies).

Mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem un Patentmaksas maksātājiem nav pienākums reģistrēties par VSAOI veicējiem, jo iemaksas ir daļa no mikrouzņēmuma nodokļa 65% apmērā un patenta 67% apmērā. Mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem jāsniedz tikai reizi ceturksnī mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija. Patentmaksātājiem atskaites nav jāsniedz. VSAOI no veiktām iemaksām pārdala Valsts kase.

Jebkurš mikrouzņēmuma nodokli maksājoša uzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi reģistrēties par VSAOI veicēju, lai tādējādi brīvprātīgi palielinātu savu sociālo fondu.

Kādas ir alternatīvas

Atšķirībā no darba ņēmēja, kuram sociālās iemaksas un apdrošināšana tiek veikta obligātā kārtā, pašnodarbinātais to veic brīvprātīgi un tādējādi pats nosaka savu sociālo apdrošināšanu. Bieži vien tas nozīmē, ka mazie mikrouzņēmēji apzināti izvēlas iemaksas veikt no paša minimālākā apmēra kāds iespējams, līdz ar to apzināti samazinot savu sociālo apdrošināšanu.

Turklāt pašnodarbinātie netiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem un bezdarbu. Šie sociālie riski pašnodarbinātajam jāuzņemas un pašam jāizvairās no tiem. Arī par maternitāti, slimību un bērna kopšanas pašnodarbinātajam jāparūpējas pašam, apdomīgi uzkrājot līdzekļus.

Tomēr eksistē dažādas alternatīvas vecuma un invaliditātes gadījumā. Par to noteikti ir jādomā, jo būtu utopiski cerēt, ka no vecuma vai invaliditātes pašnodarbinātais ir pasargāts. Minētās alternatīvas ir dažādas apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvā uzkrājošo pensiju tāpat arī bankas, kas piedāvā 3.līmeņa pensiju fondus. Taču atšķirībā no valsts fondētajām un nefondētajām pensijām, kur pārstāv noteikts paaudžu solidaritātes garants, šajos instrumentos nodrošinājumu nav un tos var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt valsts un pasaules finanšu klimats un krīzes. Proti, nevajadzētu lolot ilūzijas, ka privātie pensiju fondi vai apdrošināšanas sabiedrības ir pilnībā drošas vai drošākas kā valsts pensiju sistēma, to pierāda 2008.gada krīzes sākumā piedzīvotie fondu bankroti ASV. Tāpēc viss pašu rokās - Tā ir Jūsu nauda un jūsu izvēle!

Kādi formatīvie akti reglamentē VSAOI

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

MK noteikumi Nr.976 (no12.10.2010) “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”

MK noteikumi  Nr.827 (no 07.09.2010) “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”

MK noteikumi  Nr.992 (no 02.12.2008) “ Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam”

 

www.vadipats.lv
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
22.11.2010
precizēts 09.12.2010

Informācija sagatavota izmantojot: www.vsaa.gov.lv